Verbuiging zelfstandige naamwoorden in nominatief en genitief
2. Es redzu *suni* (accusatief enkelvoud van ‘hond’).
3. Kaķa ķepa ir *mīksta* (genitief enkelvoud van ‘kat’).
4. Mēs klausāmies *putnus* (accusatief meervoud van ‘vogel’).
5. Viņa pērk *maizi* (accusatief enkelvoud van ‘brood’).
6. Grāmatas vāks ir *zils* (nominatief enkelvoud van ‘boek’).
7. Mūsu mājas durvis ir *lielas* (nominatief meervoud van ‘huis’).
8. Es dzeru *ūdeni* (accusatief enkelvoud van ‘water’).
9. Bērna rotaļlieta ir *jauna* (genitief enkelvoud van ‘kind’).
10. Viņi skatās uz *mežiem* (datief meervoud van ‘bos’).
Verbuiging van bijvoeglijke naamwoorden bij mannelijke en vrouwelijke zelfstandige naamwoorden
2. Viņa ir *laba* skolotāja (vrouwelijk nominatief enkelvoud van ‘goed’).
3. Mēs redzam *jaunu* puisi (mannelijk accusatief enkelvoud van ‘nieuw’).
4. Viņa valkā *jaunu* kleitu (vrouwelijk accusatief enkelvoud van ‘nieuw’).
5. Tas ir *vecs* automobilis (mannelijk nominatief enkelvoud van ‘oud’).
6. Šī ir *veca* māja (vrouwelijk nominatief enkelvoud van ‘oud’).
7. Viņi ēd *svaigus* ābolus (mannelijk accusatief meervoud van ‘vers’).
8. Viņas dzērieni ir *svaigi* (vrouwelijk nominatief meervoud van ‘vers’).
9. Es nopirku *jaunu* grāmatu (vrouwelijk accusatief enkelvoud van ‘nieuw’).
10. Viņš redz *jaunu* draugu (mannelijk accusatief enkelvoud van ‘nieuw’).