Esercizio 1: Formazione del futuro semplice in lettone
1. Rīt es *ēdīšu* ābolu. (Indicazione: verbo “ēst” al futuro, prima persona singolare)
2. Viņš *brauks* uz darbu rīt. (Indicazione: verbo “braukt” al futuro, terza persona singolare)
3. Mēs *mācīsimies* latviešu valodu nākamgad. (Indicazione: verbo “mācīties” al futuro, prima persona plurale)
4. Tu *runāsi* ar skolotāju pēc stundas. (Indicazione: verbo “runāt” al futuro, seconda persona singolare)
5. Viņas *skries* parkā vakarā. (Indicazione: verbo “skriet” al futuro, terza persona plurale femminile)
6. Es *rakstīšu* vēstuli draugam nākamnedēļ. (Indicazione: verbo “rakstīt” al futuro, prima persona singolare)
7. Jūs *dzersiet* kafiju rīt no rīta. (Indicazione: verbo “dzert” al futuro, seconda persona plurale)
8. Viņi *strādās* birojā visu dienu. (Indicazione: verbo “strādāt” al futuro, terza persona plurale maschile)
9. Es *skatīšos* filmu vakaros. (Indicazione: verbo “skatīties” al futuro, prima persona singolare)
10. Tu *palīdzēsi* man ar uzdevumu. (Indicazione: verbo “palīdzēt” al futuro, seconda persona singolare)
2. Viņš *brauks* uz darbu rīt. (Indicazione: verbo “braukt” al futuro, terza persona singolare)
3. Mēs *mācīsimies* latviešu valodu nākamgad. (Indicazione: verbo “mācīties” al futuro, prima persona plurale)
4. Tu *runāsi* ar skolotāju pēc stundas. (Indicazione: verbo “runāt” al futuro, seconda persona singolare)
5. Viņas *skries* parkā vakarā. (Indicazione: verbo “skriet” al futuro, terza persona plurale femminile)
6. Es *rakstīšu* vēstuli draugam nākamnedēļ. (Indicazione: verbo “rakstīt” al futuro, prima persona singolare)
7. Jūs *dzersiet* kafiju rīt no rīta. (Indicazione: verbo “dzert” al futuro, seconda persona plurale)
8. Viņi *strādās* birojā visu dienu. (Indicazione: verbo “strādāt” al futuro, terza persona plurale maschile)
9. Es *skatīšos* filmu vakaros. (Indicazione: verbo “skatīties” al futuro, prima persona singolare)
10. Tu *palīdzēsi* man ar uzdevumu. (Indicazione: verbo “palīdzēt” al futuro, seconda persona singolare)
Esercizio 2: Uso del futuro con verbi modali e tempo futuro composto
1. Es *varēšu* nākt uz ballīti sestdien. (Indicazione: verbo modale “varēt” al futuro, prima persona singolare)
2. Viņš *gribēs* nopirkt jaunu automašīnu. (Indicazione: verbo “gribēt” al futuro, terza persona singolare)
3. Mēs *būsim* mājās vakarā. (Indicazione: verbo “būt” al futuro, prima persona plurale)
4. Tu *vajadzēsi* pabeigt darbu līdz piektdienai. (Indicazione: verbo “vajadzēt” al futuro, seconda persona singolare)
5. Viņas *varēs* palīdzēt tev rīt. (Indicazione: verbo modale “varēt” al futuro, terza persona plurale femminile)
6. Es *gribēšu* iemācīties spēlēt ģitāru. (Indicazione: verbo “gribēt” al futuro, prima persona singolare)
7. Jūs *būsiet* ļoti noguruši pēc ceļojuma. (Indicazione: verbo “būt” al futuro, seconda persona plurale)
8. Viņi *vajadzēs* vairāk laika uzdevumam. (Indicazione: verbo “vajadzēt” al futuro, terza persona plurale maschile)
9. Es *varēšu* runāt ar viņu rīt. (Indicazione: verbo modale “varēt” al futuro, prima persona singolare)
10. Tu *gribēsi* doties brīvdienās vasarā. (Indicazione: verbo “gribēt” al futuro, seconda persona singolare)
2. Viņš *gribēs* nopirkt jaunu automašīnu. (Indicazione: verbo “gribēt” al futuro, terza persona singolare)
3. Mēs *būsim* mājās vakarā. (Indicazione: verbo “būt” al futuro, prima persona plurale)
4. Tu *vajadzēsi* pabeigt darbu līdz piektdienai. (Indicazione: verbo “vajadzēt” al futuro, seconda persona singolare)
5. Viņas *varēs* palīdzēt tev rīt. (Indicazione: verbo modale “varēt” al futuro, terza persona plurale femminile)
6. Es *gribēšu* iemācīties spēlēt ģitāru. (Indicazione: verbo “gribēt” al futuro, prima persona singolare)
7. Jūs *būsiet* ļoti noguruši pēc ceļojuma. (Indicazione: verbo “būt” al futuro, seconda persona plurale)
8. Viņi *vajadzēs* vairāk laika uzdevumam. (Indicazione: verbo “vajadzēt” al futuro, terza persona plurale maschile)
9. Es *varēšu* runāt ar viņu rīt. (Indicazione: verbo modale “varēt” al futuro, prima persona singolare)
10. Tu *gribēsi* doties brīvdienās vasarā. (Indicazione: verbo “gribēt” al futuro, seconda persona singolare)
