1. Es nevarēja nākt uz skolu, jo viņš *slimoja* (verbe au passé de « slimot » – être malade).
2. Viņa lasīja grāmatu, kamēr mēs *skatījāmies* televizoru (verbe à l’imparfait de « skatīties » – regarder).
3. Ja tu *strādāsi* vairāk, tu noteikti izdosies (futur simple de « strādāt » – travailler).
4. Mēs palikām mājās, lai viņš *varētu* atpūsties (subjonctif de « varēt » – pouvoir).
5. Es nezināju, ka viņa *dzīvo* tepat netālu (présent de « dzīvot » – habiter).
6. Viņš devās prom, lai *izvairītos* no konfliktiem (infinitif de « izvairīties » – éviter).
7. Kad viņa *ieradās*, mēs jau bijām sākuši vakariņas (passé de « ierasties » – arriver).
8. Lai gan bija auksti, mēs *gājām* pastaigā (passé simple de « iet » – aller).
9. Es domāju, ka viņš *saprot* situāciju (présent de « saprast » – comprendre).
10. Ja viņi *būtu* laimīgi, viņi to teiktu (conditionnel passé de « būt » – être).

1. Cilvēks, kurš *strādā* smagi, bieži gūst panākumus (présent de « strādāt » – travailler).
2. Grāmata, ko es *lasīju* vakar, bija ļoti interesanta (passé de « lasīt » – lire).
3. Suns, kura mēs *redzējām* parkā, bija ļoti draudzīgs (passé de « redzēt » – voir).
4. Viņa teica, ka viņa *gribētu* doties ceļojumā (conditionnel de « gribēt » – vouloir).
5. Laiks, kad mēs *tikāmies*, bija ļoti skaists (passé de « tikties » – se rencontrer).
6. Es atceros dienu, kad viņš *sāka* strādāt šeit (passé simple de « sākt » – commencer).
7. Cilvēki, kuri *dzīvo* pilsētā, bieži brauc ar sabiedrisko transportu (présent de « dzīvot » – habiter).
8. Filma, ko viņa *skatās* tagad, ir komēdija (présent de « skatīties » – regarder).
9. Viņš teica, ka viņš *būs* mājās ap pieciem (futur simple de « būt » – être).
10. Mēs gaidījām, kamēr viņa *atgriezīsies* no darba (futur simple de « atgriezties » – revenir).