1. Es viņš strādā, *bet* viņa māsa mācās. (Use a conjunção adversativa “mas”)
2. Mēs palikām mājās, *jo* ārā lija lietus. (Use a conjunção causal “porque”)
3. Viņa gribēja iet uz kino, *bet* viņai nebija laika. (Use a conjunção adversativa “mas”)
4. Es nopirku maizi, *un* arī pienu. (Use a conjunção aditiva “e”)
5. Lai gan bija vēls, mēs *turpinājām* strādāt. (Use a conjunção concessiva “embora”)
6. Viņš lasīja grāmatu, *kamēr* viņa draugs spēlēja datoru. (Use a conjunção temporal “enquanto”)
7. Es nezināju, *vai* viņš nāks vai nē. (Use a conjunção alternativa “se”)
8. Viņa teica, ka nāks, *tāpēc* mēs gaidījām viņu. (Use a conjunção consecutiva “por isso”)
9. Mēs varam iet pastaigā, *ja* līst lietus, tad paliksim mājās. (Use a conjunção condicional “se”)
10. Viņi dziedāja, *un* bērni dejoja. (Use a conjunção aditiva “e”)

1. Tā ir grāmata, *kuru* es lasu. (Use o pronome relativo “que” para objeto direto)
2. Cilvēks, *kurš* dzīvo tur, ir mans draugs. (Use o pronome relativo “que” para sujeito)
3. Es redzēju māju, *kurā* viņš dzīvo. (Use o pronome relativo locativo “onde”)
4. Šī ir vieta, *no kuras* mēs atbraucām. (Use o pronome relativo que indica origem “de onde”)
5. Tā ir meitene, *kuras* suns ir ļoti draudzīgs. (Use o pronome relativo possessivo “cujo”)
6. Viņš nevarēja atrast cilvēku, *kurš* palīdzētu viņam. (Use o pronome relativo para sujeito)
7. Grāmata, *par kuru* mēs runājām, ir interesanta. (Use o pronome relativo para assunto “sobre a qual”)
8. Filma, *kuru* mēs skatījāmies, bija ļoti laba. (Use o pronome relativo para objeto direto)
9. Viņa ir sieviete, *kuras* māja ir skaista. (Use o pronome relativo possessivo “cujo”)
10. Es zinu vietu, *kur* mēs varam satikties. (Use o pronome relativo locativo “onde”)